Vegānisms Latvijā kļūst arvien populārāks
Kristjan Aluoja
Scroll down for latvian.
Läti loomaõigusliikumise ametlikuks alguseks saab pidada 2012. aasta septembrikuud, kui asutati mittetulundusühing Dzīvnieku Brīvība (loomade vabadus). Organisatsiooni 13 asutajaliiget ei olnud organiseeritud tegevust varem arutanud, kuid leidsid selleks inspiratsiooni ja otsusekindluse samal aastal Eestis toimunud loomaõiguslaste kokkutulekult, kus mõistsid, kui palju rohkem on võimalik ära teha.
Seitsme aastaga on organisatsioon kasvanud umbes 750-liikmeliseks, millest kuus on täisajaga töökohta. Võrreldes ühe väikese grupiga, kel kunagi puudus sel alal kogemus ja arusaam, kuidas taolist organisatsiooni luua ja arendada, on tänane olukord muljetavaldav. See näitab ilmekalt, millise kire ja pühendumusega on kõike tehtud.
Esimene loomaõiguslik veebileht ning koolilehes ilmunud artikkel
Vaadates aega enne 2012. aastat, saab siiski väita, et loomade julm kohtlemine oli Lätis loonud üksikute inimeste hinges juba kaastundeleegi. Üks sellistest inimestest on Māris Slanārs, keda peetakse üheks vanimaks loomaõiguslaseks Lätis. Tema loodud on ka Lätis üks esimeste seas olnud loomaõiguslik veebileht, kuhu ta tõlkis ja kogus infot põllumajandusloomade olukorra kohta.
Veelgi varasemast ajast leiame Sandris Ādminise 2003. aastal koolilehele kirjutatud artikli pealkirjaga “F**k meat”. Loos kritiseerib ta lihasöömist ja võrdleb seda sigaretisõltuvusega. “Loomi ekspluateeritakse kui tundevõimetut ressurssi,” seisab seal. Huvitav on asjaolu, et tol hetkel tarbis autor veel liha. Artikli ilmumisest alates kulus neli aastat, kui Sandris võttis veganelustiili täielikult omaks. Kirjatöö aga näitab hästi, kuidas saavad muutused inimeses alguse. Sandris on üks mittetulundusühingu Dzīvnieku Brīvība asutajaliikmetest, kes täiendab aktiivselt lätikeelset veganteemalist Vikipeedia lehte. Lisaks on tal raadiosaade nimega „Zootehnikums“. Tänapäevaks on ta täisajaga aktivist, avalik kõneleja ja organisatsiooni Riga Animal Save juht.
Lätist võis veganlusega seotud inimesi leida veelgi varem – näiteks oli liikvel staight edge elustiil ja veganeid leidus ka punkarite seas, kuid nende tegevus ei olnud märkimisväärselt aktiivne.
Läti veganluse tugevusest tänapäeval
Kui lugeda kokku kõik, kes kuuluvad organisatsioonidesse, siis näeme, et Lätis tegutseb loomade heaks peaaegu 800 inimest. Praeguseks on Lätis kolm loomaõiguslikku liikumist. Kõige vanem ja suurem on juba mainitud mittetulundusühing Dzīvnieku Brīvība. Seitsme aastaga on see tublisti kasvanud – nende Facebooki lehel on näiteks üle 22 000 jälgija. Organisatsiooni hallata on veganportaal www.vegan.lv ja organisatsiooni enda koduleht: www.dzivniekubriviba.lv. Tegemist on põhiliste veganluse infokanalitega Lätis. Tegeletakse karusloomafarmide keelustamisega ja puurikanamunade vastaste kampaaniatega. Üheks suurimaks saavutuseks saab kindlasti pidada tsirkuses metsloomade kasutamise keelustamist. Kord aastas korraldatakse 30-päevane veganväljakutse ja iga-aastane suursündmus Vegan Fest.
Sel aastal peetud veganfestival toimus kolmandat korda ja seda külastas pea 11 000 inimest. Vegantooteid pakkusid 87 ettevõtet ja kaasatud oli üle 100 vabatahtliku, kes aitasid üritusel sujuda ja korraldasid muu hulgas ka osalejate küsitluse, millele vastas üle 300 inimese. Peamiselt küsiti ürituse ja külastajate rahulolu kohta, kuid huvi tunti ka toidueelistuste vastu. Selgus, et ca 25% vastanutest olid veganid, 25% taimetoitlased, 25% omnivoorid ja 25% loomsete toodete vähendajad.
2018. aasta märtsis asutati Läti ajaloo teine loomaõiguslik organisatsioon AUGam. Organisatsiooni kuulub kümmekond inimest ja selle peamiseks tegevuseks on vegantoidu populariseerimine, mida püütakse saavutada tihedas koostöös toitlustajatega ja väiksemate regulaarselt toimuvate vegantoidu festivalidega. Esimene taoline üritus toimus 2019. aastal. Üritusi plaanitakse hakata korraldama hooajaliselt, et saaks neli korda aastas proovida hooajalistest toiduainetest tehtud hõrgutisi.
Kolmas organisatsioon, mis ei ole küll veel ametlikult registreeritud, on Riga Animal Save, mille algatajaks on Sandris Ādminis. Temale lisaks lööb liikumises kaasa 16 inimest. Nende eestvedamisel korraldatakse Lätis tõekuubikut, vigil’eid ja chalking’uid.
Sandrise aktivismi ja tema ennastsalgavat tegevust saab toetada siin: www.patreon.com/Sndris. Kellel on soov aga Riga Animal Save tegemistel silma peal hoida või nendes kaasa lüüa, siis tasub jälgida nende Facebooki lehte: www.facebook.com/RigaAnimalSave
Veganelustiil ei ole lätlastele võõras
Nii nagu paljudes riikides, ei ole ka Lätis inimese toitumisharjumuste ega veendumuste kohta tehtud uuringuid. Kui püüda kaudse meetodiga oletada, kui palju võiks veganlusest huvitatud inimesi Lätis olla, siis on võimalik vaadata Facebooki lehtede ja gruppide jälgijate hulka.
Kui suurim jälgijaskond on ühingu „Dzīvnieku brīvība“ lehel, mida jälgib üle 22 000 inimese, siis 2015. aastal loodud „Jā, tas ir vegānisks!“ (Läti “Jah, see on vegan!” grupp) gruppi kuulub 11 000 inimest. Populaarsuselt järgmisesse gruppi, „Vegan Latvia“, mis loodi 2014. aastal, kuulub üle 9400 inimese.
Selline hulk inimesi on pannud sealsed ettevõtted veganvalikute pakkumise nimel tegutsema. Riia Rimides ja Maximates on olemas nii taimsed piimatoodete, liha ja vorstide alternatiivid kui ka erinevad koogid ja maiustused. Suuremates poodides on sisse seatud eraldi taimetoidu- ja vegankülmikud.
Eraldi tasub välja tuua muljetavaldava veganvalikuga väikese poe nimega Dabas Stacija, mille sarnast naljalt teistes Balti riikides ei leidu. Pood asub Riias aadressil Lāčplēša 17. Võib julgelt väita, et sellest poest leiab ka kõige nõudlikuma maitsemeelega vegan omale kõik vajaliku. Kuigi enamik toodetest on seal veganile ideaalsed, siis üksikute toodete juures tuleks pöörata tähelepanu mee sisaldusele.
Vegantoidu nõudlus paistab välja ka Rimi ja Maxima müüginumbrite kasvust. Rimis on viimastel aastatel nõudlus piima asendajate järele kasvanud keskmiselt 40% aastas. Maxima kauplustes kasvas vegantoodete müük 2018. aasta kuue kuu jooksul 70%.
Vegantoidukohti on Riias kokku seitse: Terapija, Mazā Terapija, Fat Pumpkin, Bhajan Cafe, Nirvana Raw, Biki jäätisekohvik, BioBio pood-kohvik. Viimaste aastatega on oluliselt paranenud vegantoidu valik ka teistes toidukohtades. Üks populaarsemaid neist on kindlasti Stockpot, kuna seal on kõik vegantoidud korrektselt tähistatud. Kes soovib 3,5 euro eest kõhu täis saada, sel tasub külastada restorani Garda Pupa. Kohvihoolikute jaoks on märksõnaks Stars Coffee, mille köögis tegutsev Laura Dravniece koostab veganretsepte ka mainekale kohalikule toiduajakirjale. Kahjuks ei ole nende valikus kõik veel vegan, aga maitsvaid vegantoite on piisavalt, et neid korduvalt külastada. Vegantoidukohtade plussidest-miinustest saad lugeda ajakirjast sellele artiklile järgnenud loost, kus Maryliis Teinfeldt ehk nullkulu mõttelaadi viljeleja annab Riia toidukohtadele oma hinnangu.
Veganlus suuremas pildis
Mis puutub vegantoidu kättesaadavusse avalikes asutustes, siis selles suhtes on Lätis veel arenguruumi. Näiteks lasteaedades ja koolides ei ole vegantoit veel riiklikult heaks kiidetud. 2007. aastal ütles Läti terviseamet, et vegantoit on sobilik, kuid pole seda uuesti kinnitanud. Jääb mulje, justkui oleksid nad seda kogemata väitnud. Igatahes on sellisest avalikust väljaütlemisest märge olemas. On teada ka kohtulahend, kus üks erakool pakkus riigipoolsest ettekirjutusest hoolimata õpilastele taimetoitu. Riik esitas neile käskkirja ja määras rikkumise eest trahvi. Kool aga kaebas otsuse edasi ja kohus mõistis nad õigeks. Sellega loodi pretsedent ja põhimõtteliselt on pärast seda taimetoidu pakkumine Läti koolides lubatud. Kahjuks ei ütle see lahend midagi aga vegantoidu kohta.
Kui riigiasutuste teatav konservatiivsus on kohati isegi mõistetav, siis vegantoidu puhul ei ole see kindlasti enam vajalik. Selle on heaks kiitnud nii Maailma Terviseorganisatsioon (WHO), Soome terviseamet kui ka Eesti terviseamet. Rõõm on aga näha, et Lätis on esile kerkinud ka toitumisspetsialistid Guna Bilande ja Darta Tene, kes on vegantoidu kasuks juba ka avalikult sõna võtnud. Loodetavasti suudavad nad veenda ka terviseametit ja juba järgmistes riiklikes toitumissoovitustes on kirjas, et vegantoidu pakkumine avalikes asutustes on aktsepteeritud. Kokkuvõtteks võib öelda, et veganluse ja loomade tulevik paistab Lätis helge ning juba praegu on seal veganina mugav elada ja miks mitte ka veganäri ajada.
Jälgi Läti vegan-influencer’eid!
Monami Frost – Youtube’i kanalit jälgib üle 709 000 inimese
Alise Mičule – Instagrami kontot jälgib üle 18 300 inimese
Davis Dudelis – Instagrami kontot jälgib üle 6500 inimese
Aksels Cīrulis – Instagrami kontot jälgib üle 5800 inimese
Vegānisms Latvijā kļūst arvien populārāks
Kristjan Aluoja
Latvijas dzīvnieku tiesību kustības oficiālais sākums meklējams 2012. gada septembrī, kad tika dibināta nevalstiskā organizācija “Dzīvnieku brīvība”. Dibinātāji, kuru bija kopā 13, tajā pašā gadā Igaunijā noritējuša dzīvnieku tiesību pasākuma laikā iedvesmojās un saprata, cik daudz vairāk iespējams izdarīt dzīvnieku labā, strādājot kā organizācijai.
Septiņu gadu laikā biedrība ir izaugusi līdz aptuveni 750 biedriem un sešiem pilnas slodzes darbiniekiem. Rezultāts ir iespaidīgs, ņemot vērā, ka dibinātāju pulciņš bija mazs un viņiem nebija iepriekšējas pieredzes organizācijas attīstīšanā. Tas skaidri parāda, ka šodienas situācija tika sasniegta ar centīgu un aizrautīgu darbu.
Pirmā dzīvnieku tiesību mājaslapa un skolas avīzē publicēts raksts
Taču, atgriežoties laikā pirms 2012. gada, tomēr būtu jāatzīst, ka nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem Latvijā jau bija iedegusi līdzjūtības liesmu dažu cilvēku dvēselēs. Viens no tiem bija Māris Slanārs, kurš tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem dzīvnieku tiesību aktīvistiem Latvijā. Viņš izveidoja vienu no pirmajām latviešu dzīvnieku tiesību mājaslapām, kur viņš publicēja dažādus materiālus par lauksaimniecības dzīvnieku dzīves apstākļiem.
Vēl agrāk – 2003. gadā – Sandris Ādminis pagrīdes skolas avīzei uzrakstīja rakstu ar nosaukumu “FAK GAĻA”. Rakstā viņš kritizēja gaļas ēšanu un salīdzināja to ar atkarību no smēķēšanas. “Dzīvniekus ekspluatē kā priekšmetus bez jūtām,” rakstīja Ādminis. Šo rakstu interesantu padara apstāklis, ka tajā brīdi autors vēl ēda gaļu. Tas labi ilustrē, kā sākas izmaiņas cilvēka domāšanā. Sandris ir viens no organizācijas “Dzīvnieku brīvība” dibinātājiem. Viņš arī aktīvi veidoja latviešu Vikipēdijas šķirkļus par vegānismu un dzīvnieku tiesībām. Šodien viņš vada radio raidījumu “Zootehnikums” un ir pilna laika aktīvists, publisks runātājs un ar domubiedriem veido jaunu organizāciju “Riga Animal Save”.
Arī agrāk Latvijā varēja atrast cilvēkus, kuri interesējās par vegānismu, piemēram, izplatījās straight edge dzīves stils un vegāni bija arī starp pankiem, taču viņu darbība nebija īpaši aktīva.
Latvijas vegānisma kustības stiprums šodien
Saskaitot visus, kuri pieder organizācijām, redzam, ka Latvijā dzīvnieku labā darbojas gandrīz 800 cilvēku. Šodien Latvijā ir trīs dzīvnieku aizstāvju biedrības. Visvecākā un vislielākā ir jau iepriekš minēta “Dzīvnieku brīvība”. Septiņu gadu laikā tā ir kārtīgi augusi, piemēram, tās Facebook lapai ir vairāk nekā 22 000 sekotāju. Organizācija pārvalda vegānisma portālu www.vegan.lv un arī savu mājas lapu www.dzīvniekubriviba.lv, kuri ir galvenie informācijas avoti par vegānismu Latvijā, kā arī rīko kampaņas pret kažokzvēru audzēšanu un dējējvistu turēšanu sprostos. Par vienu no lielākajiem panākumiem varētu uzskatīt savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegšanu cirkā. Ar projektu “Augi & Draugi” organizācija palīdz ieviest gardas vegāniskas maltītes restorānos un kafejnīcās. Gada laikā projektam pievienojušies jau vairāk nekā 60 restorāni, kas ieviesuši vismaz 3 vegāniskas opcijas savās ēdienkartēs. Reizi gadā tiek rīkots 30 dienu vegāniskais izaicinājums un ikgadējs lielpasākums Vegānfestivāls.
Šogad Vegānfestivāls noritēja trešo reizi un to apmeklēja gandrīz 11 000 cilvēku. Vegāniskus produktus piedāvāja 87 uzņēmumi. Piedalījās vairāk nekā 100 brīvprātīgo, kuri nodrošināja pasākuma raitu norisi un veica apmeklētāju aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 300 cilvēku. Pārsvarā jautājumi bija par pasākumu un apmeklētāju apmierinātību, bet arī par uztura izvēlēm. Izrādījās, ka 25% atbildējušo bija vegāni, 25% veģetārieši, 25% visēdāji un 25% dzīvnieku izcelsmes produktu samazinātāji.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” darbu iespējams atbalstīt, iesaistoties brīvprātīgā darbā vai ziedojot mājaslapā www.atbalsts.dzivniekubriviba.lv
2018. gada martā tika dibināta organizācija “AUGam”, kas veicina augu valsts uztura izplatību, pieejamību un ilgtspēju. Organizācijai ir ap desmit aktīvistu un tās galvenā darbības joma ir vegāniska ēdiena popularizēšana. Mērķi plānots sasniegt ciešā sadarbībā ar ēdinātājiem, tostarp rīkojot mazus, regulāri notiekošus vegāniska ēdiena svētkus. Pirmais šāda veida pasākums notika 2019. gada vasarā, pulcējot 20 tirgotājus un ap 2000 apmeklētāju. Pasākumus plānots rīkot katrā gadalaikā, lai varētu izbaudīt sezonālus gardumus četras reizes gadā.
Biedrību “AUGam” var atbalstīt, ziedojot vai kļūstot par aktīvistu: https://augam.lv/atbalstit
Trešā organizācija, kura gan nav oficiāli reģistrēta, ir Sandra Ādmiņa uzsākta grupa “Riga Animal Save”. Bez viņa organizācijā darbojas vēl 20 dzīvnieku aizstāvji. Viņu vadībā Latvijā tiek rīkotas t.s. patiesības kuba, vigil un chalking akcijas, kā arī kinoseansi, diskusijas un izglītojošas lekcijas.
Sandra aktīvismu un pašaizliedzīgo darbu varat atbalstīt šeit: www.patreon.com/Sndris. Ja vēlaties iesaistīties vai gūt vairāk informāciju par “Riga Animal Save”, iesakām sekot viņu Facebook lapai www.facebook.com/RigaAnimalSave.
Vegānisks dzīvesstils nav latviešiem svešs
Latvijā – tāpat kā lielākajā daļā valstu – cilvēku uztura paradumi un pārliecība nav tikusi pētīta. Netiešs veids, kā aptuveni uzzināt, cik latviešu interesējas par vegānismu, būtu apskatīt Facebook lapu un grupu sekotāju skaitu.
Vislielākais sekotāju skaits ir “Dzīvnieku brīvības” lapai, kurai seko 22 000 cilvēku, bet 2015. gadā veidotai grupai “Jā, tas ir vegānisks!” seko 11 000 cilvēku. Trešā vispopulārākā ir 2014. gadā veidotā grupa Vegan Latvia, kurai ir 9 400 sekotāju.
Interesentu daudzums liek uzņēmumiem rīkoties, lai paplašinātu pieejamo vegānisko produktu klāstu. Tagad Rīgas Rimi un Maxima veikalos var atrast gan augu pienu, gan gaļas un desas aizvietotājus, kā arī dažādas kūkas un saldumus. Lielākos veikalos ierīkoti arī atsevišķi ledusskapji veģetāriem un vegāniskiem produktiem.
Atsevišķi vērts pieminēt veikaliņu Dabas Stacija – tik iespaidīgu vegānisko produktu izvēli nav viegli atrast Baltijas valstīs. Veikals atrodas Rīgā, Lačplēša ielā 17. Droši var apgalvot, ka šajā veikalā visu vajadzīgu atradīs arī izvēlīgākie vegāni. Kaut gan vairums lietu ir vegāniskas, būtu jāpārbauda medus saturs atsevišķos produktos.
Tas, ka pieprasījums pēc vegāniskiem ēdieniem pieaug, redzams arī Rimi un Maxima pārdošanas rādītājos. Pēdējos gados pieprasījums pēc augu pieniem Rimi veikalos aug vidēji par 40% gadā. 2018. gadā vegānisko produktu tirdzniecība Maxima veikalos pieauga par 70% sešos mēnešos.
Kopumā Rīgā ir septiņi vegāniski restorāni: Terapija, Mazā Terapija, Fat Pumpkin, Bhajan Cafe, Nirvana Raw, BIKI Saldumi, BioBio veikals-kafejnīca. Pēdējos gados būtiski uzlabojusies vegānisku ēdienu izvēle arī citos restorānos. Viena no populārākajām šādām vietām noteikti ir Stockpot, kur visi vegāniskie ēdieni ir skaidri apzīmēti. Ja vēlaties kārtīgi paēst par 3,5 €, vērts apmeklēt Gardā Pupa. Kafijas mīļotāju atslēgvārds ir Stars Coffee, kafejnīcas pavāre Laura Dravniece veido vegāniskas receptes cienījamam vietējam ēdienu žurnālam. Diemžēl visa izvēle nav vēl vegāniska, bet garšīgu vegānisku ēdienu ir pietiekami daudz, lai būtu vērts atgriezties.
Vegānisms kopskatā
Attiecībā uz vegānisko ēdienu pieejamību valsts iestādes Latvijā daudz ko vēl var uzlabot. Piemēram, valsts nav vēl apstiprinājusi vegānisku uzturu bērnudārzos un mācību iestādēs. 2007. gadā Veselības ministrija pauda viedokli, ka vegānisks uzturs ir veselīgs, taču nav to atkārtoti apstiprinājusi. Paliek iespaids, it kā viņi būtu to nejauši apgalvojuši. Katrā ziņā šis publiskais viedoklis ietekmēs turpmāko diskusiju. Ir zināms viens gadījums, kad privātskola piedāvāja skolēniem veģetāru ēdienu, neraugoties uz valsts noteikumiem. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) skolai uzlika sodu par šo pārkāpumu. Skola sodam nepiekrita, tāpēc uzsāka tiesas darbus, un pirmajā instancē uzvarēja. PVD gan spriedumu pārsūdzēja, bet rezultātā radās precedents, pēc kura veģetāra ēdiena piedāvāšana Latvijas skolās principā ir iespējama. Diemžēl uz vegānisku ēdienu tas neattiecas.
Valsts iestāžu piesardzīgums šad tad ir saprotams, bet vegāniska uztura gadījumā tas noteikti nav vietā. Tam ir piekritusi Pasaules Veselības organizācija, Somijas Nacionālais veselības dienests, kā arī Igaunijas Nacionālais veselības dienests. Toties prieks redzēt, ka Latvijā parādījušās uztura speciālistes Guna Bīlande un Dārta Tene, kuras jau ir publiski aizstāvējušas vegānisku uzturu. Cerams viņas spēs tuvākajā laikā pārliecināt arī Latvijas Nacionālo Veselības dienestu un nākamie valsts uztura ieteikumi pieļaus arī vegānisku uzturu piedāvāt valsts iestādēs.
Kopumā šķiet, ka vegānismam un dzīvnieku tiesībām Latvijā ir spoža nākotne un ka Latvijā ir ērti būt vegānam un – kāpēc gan nē – vegāniskam uzņēmējam.
Seko Latvijas influenceriem-vegāniem!
Pazīstamākā latviete (kura gan dzīvo Apvienotajā Karalistē) bez šaubām ir Monami Frost. Viņas Youtube kanālam seko vairāk nekā 709 000 cilvēku.
Dzīvesstila blogeres Alises Mičules Youtube kanālam seko 13 800 cilvēku un viņas Instagram kontam @alisewild – vairāk nekā 18 300 cilvēki.
BMX braucējs Dāvis Dudelis uzstādīja Ginesa pasaules rekordu braukšanā uz priekšējā riteņa. Viņam sociālajā tīklā Facebook seko vairāk nekā 4 000 un Instagram – vairāk nekā 6 500 cilvēki.
Fitnesa interesentiem noteikti iesakām sekot Aksela Cīruļa Facebook lapām @VeselibasSpeks un @aksels_cirulis, pievienojoties vairāk nekā 5 800 esošajiem sekotājiem.